6 g (2 ēdamkarotes) altejas saknes ievietojiet emaljētā traukā, aplejiet ar 200 ml (1 glāzi) karsta vārīta ūdens, uzlieciet vāku un karsējiet verdošā ūdenī (traukā ar ūdeni) 30 minūtes, atdzesējiet istabas temperatūrā 10 minūtes, izkāsiet, biezumus izspiediet. Iegūtajam novārījumam pielejiet vārītu ūdeni, līdz tā apjoms sasniedz 200 ml. Pagatavoto novārījumu uzglabājiet vēsā vietā ilgākais 2 dienas. Lietojiet uzsildītu pa 1/3 glāzes 3-4 reizes dienā pēc ēšanas. Dzeriet lēnām, maziem malciņiem. Ieteicams dot košļāt altejas sakni bērniem pirms zobu ārstēšanas uzsākšanas. Zinātniskajā medicīnā to lieto kā atkrēpošanas līdzekli. Altejas saknes preparāti iedarbojas kā savelkošs, mīkstinošs, kā arī pretiekaisuma līdzeklis. Auga aktīvās sastāvdaļas aizsargā mutes dobuma, rīkles, kuņģa gļotādas nervu galus no kairinājuma, veicina lēnāku zāļu lokālu uzsūkšanos un līdz ar to pagarina iedarbības ilgumu. To lieto elpceļu slimību, caurejas, akūta gastrīta, enterokolīta, kuņģa un zarnu trakta čūlu gadījumā. Altejas sakni lieto smagu kuņģa un zarnu trakta traucējumu ārstēšanai (sāpju mazināšanai). Avicenna ieteica lietot šo sakņu novārījumu kā atkrēpojošu un mīkstinošu klepus līdzekli, izmantot pneimonijas, pleirīta, asiņainu krēpu atklepošanas, urīnpūšļa akmeņu, apgrūtinātas urinēšanas un pat audzēju gadījumos. Nelietot zāļu tējas komponentus individuālas nepanesības gadījumā.